Realigro Real Estate

Saskaņā ar aģentūras REUTERS informāciju Bulgārijas Valsts drošības aģentūras un prokuratūras darbinieki izmeklē vairākus liela apjoma zemes maiņas darījumus, kuros tūkstošiem hektāru valsts īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu tika samainīts pret mazāk vērtīgiem privātpersonu zemes īpašumiem.

Izmeklēšanu lielā mērā veicina pieaugošais spiediens no Eiropas Savienības (ES), kas vairākkārt norādījusi uz Bulgārijas korupcijas un organizētās noziedzības problēmām. Piemēram, pagājušā gada nogalē Bulgārija zaudēja tiesības saņemt ES fondu palīdzību 220 miljonu eiro (155 miljonu latu) apmērā, jo Eiropas Komisija (EK) atzina, ka jaunā dalībvalsts nav spējusi cīnīties pret korupciju valstī.

Pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm, Bulgārijas valsts pēdējo četru gadu laikā neizdevīgu zemes maiņas darījumu dēļ ir zaudējusi aptuveni astoņus miljardus Bulgārijas levu (BGN) (aptuveni 2,87 miljardus latu).

Atgādināsim, ka pēdējos gadus Bulgārija bija viena no mājokļu cenu kāpuma līderēm pasaulē. Pašlaik mājokļu piedāvājums gan pilsētās, gan Melnās jūras un kalnu kūrortos ievērojami pārsniedz pieprasījumu, lielākā daļa «īstermiņa investoru» šo tirgu pametuši vai arī cenšas to darīt. Tiesa, Krievijas pilsoņi joprojām pērkot īpašumus savai mentalitātei tuvajā Bulgārijā. Starp citu, atsevišķos avotos minēts, ka lielie būvniecības apjomi Bulgārijā bija tieši saistīti ar naudas atmazgāšanu. Un ne tikai bulgāru.

Aigars Šmits, kas patlaban ir «Arco Vara» servisa daļas vadītājs, kādā no «Arco Real Estate» preses konferencēm situāciju Bulgārijā skaidroja šādi: «Nevienā valstī nedarbojas spekulatīvas piramīdas, ja nav ieinteresēti vietējie pircēji.» Šajā sakarā jāpiebilst, ka vidējā alga Bulgārijā ir viena no zemākajām Eiropā, pašlaik aptuveni 548 BGN (198 lati). Vidējās dzīvokļu cenas Bulgārijas pilsētās ir ap 700 eiro/kv.m. Kūrortu zonās, protams, dārgāk. Milzīgais piedāvājums tika orientēts galvenokārt tikai uz ārvalstu pircējiem — sākotnēji uz īriem, britiem un holandiešiem, vēlāk — uz bijušās PSRS iedzīvotājiem.

Bulgārijas NĪ portālos informācija joprojām optimistiska, bet citu valstu plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka vienīgā būvniecība patlaban notiek tirdzniecības centru sektorā. 2009. gada februārī un janvārī tika reģistrēti tikai pāris mājokļu pirkumu darījumi, cenas tirgū strauji krīt, bet šā gada maijā jau esot gaidāma nopietna mājokļu tirgus krīze.

Atgriežoties pie korupcijas skandāla — janvārī Bulgārijas parlaments vides aizsardzības organizāciju spiediena dēļ noteica moratoriju visiem zemes maiņas darījumiem. Bulgārijas vides aktīvisti bija nosūtījuši sūdzību uz Briseli, aicinot Eiropas Savienību iejaukties, lai aizkavētu mežu un nacionālo parku iznīcināšanu.

Tajā pašā laikā jāatzīst, par spīti ES spiedienam, Bulgārijā līdz šim par korupciju vēl nav notiesāta neviena augsta ranga amatpersona — tikai viena kriminālo aprindu autoritāte.

Eksperti un diplomāti pauduši viedokli, ka Bulgārijas korupcijas problēmu pamatā ir saikne starp politiķiem, tiesnešiem un kriminālo aprindu autoritātēm.